Saules aizsargkrēmu izvēle pēc dermatologa ieteikumiem: SPF, UVA un UVB skaidrojums
Foto: freepik.com/Freepik
Vasaras saule un siltums sniedz prieku un ļauj uzņemt tik nepieciešamo D vitamīnu, taču tās starojums vienlaikus ir viens no galvenajiem ādas priekšlaicīgas novecošanās un nopietnu veselības risku cēloņiem. Pareiza ikdienas ādas aizsardzība pret ultravioleto (UV) starojumu ir stūrakmens veselīgas un jauneklīgas ādas saglabāšanai ilgtermiņā. Par to, kā nekļūdīties plašajā piedāvājuma klāstā un izvēlēties savai ādai piemērotāko aizsarglīdzekli, stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria dermatoloģe Guna Grūbe.
Šajā rakstā uzzināsi:
- Saules aizsardzības pamati: kas ir SPF, kā atšķiras UVA un UVB stari un kāpēc ir svarīgi izvēlēties plaša spektra aizsardzības krēmu;
- Produkta sastāva atšķirības: kāda ir atšķirība starp minerālajiem un ķīmiskajiem filtriem un kurš no tiem būs piemērotāks ādas tipam un dzīvesveidam;
- Profilaktiska risku novēršana: kā dermatologs var palīdzēt izvēlēties piemērotāku saules aizsarglīdzekli un kāpēc profilaktiskas apskates ir tik svarīgas.
Kāpēc aizsardzība ir nepieciešama katru dienu?
Daudzi par saules aizsargkrēmu lietošanu aizdomājas tikai dodoties uz pludmali vai ilgstoši uzturoties tiešos saules staros. Patiesībā āda saules staru ietekmei ir pakļauta katru dienu, un šis kaitējums gadu no gada uzkrājas, atstājot paliekošas sekas.
Aizsardzība ir nepieciešama pat mākoņainās dienās, jo līdz pat 80 % UV staru izkļūst cauri mākoņu slānim. Praktisks rīks riska novērtēšanai ir UV indekss – ja tas sasniedz 3 vai vairāk, aizsardzība ir obligāta. Bīstams mīts ir arī par drošību telpās vai automašīnā. Lai gan logu stikls bloķē lielāko daļu UVB staru, tas gandrīz netraucēti laiž cauri UVA starus. Tieši UVA starojums ir galvenais fotonovecošanās izraisītājs – process, kura rezultātā tiek noārdītas kolagēna un elastīna šķiedras, kas nodrošina ādas tvirtumu.
Pētījumi liecina, ka līdz pat 80 % redzamo novecošanās pazīmju – priekšlaicīgas grumbas, ādas tvirtuma zudums, pigmentācijas plankumi un nevienmērīgs ādas tonis – nav saistītas ar vecumu, bet gan tieši ar saules iedarbību. Papildus kosmētiskajiem defektiem, katra neaizsargātā saules iedarbība palielina risku saslimt ar ādas vēzi, tostarp bīstamāko tā formu – melanomu. Tāpēc saules aizsargkrēma lietošanai būtu jābūt nevis sezonālam ieradumam, bet gan daļai no ikdienas ādas kopšanas rutīnas.
- Īpaši aktuāla un svarīga ādas aizsardzība kļūst tieši pavasara un vasaras periodā, kad UV starojuma intensitāte strauji pieaug. Lai uzzinātu, kādiem aizsardzības aspektiem šajos gadalaikos pievērst pastiprinātu uzmanību, lasi rakstu: "Kā pasargāt ādu no UV starojuma pavasarī un vasarā?"
SPF, UVA/UVB un filtri: dermatologa ceļvedis pareizai izvēlei
Foto: freepik.com/Freepik
Plašais saules aizsarglīdzekļu klāsts veikalos nereti rada apjukumu – desmitiem produktu ar dažādiem SPF līmeņiem, svešādiem saīsinājumiem un atšķirīgiem filtru veidiem. Taču dermatologi vienmēr aicina pievērst uzmanību trim galvenajiem kritērijiem: aizsardzības spektram (UVA/UVB), SPF līmenim un aktīvo filtru veidam.
SPF – kas slēpjas aiz šiem burtiem?
SPF jeb Sun Protection Factor (saules aizsardzības faktors) ir vispazīstamākais apzīmējums uz saules aizsargkrēmu iepakojumiem. Tas norāda, cik lielā mērā produkts spēj pasargāt ādu no UVB starojuma, kas ir galvenais saules apdegumu izraisītājs.
- SPF 15 bloķē aptuveni 93 % UVB staru.
- SPF 30 bloķē aptuveni 97 % UVB staru.
- SPF 50 bloķē aptuveni 98 % UVB staru.
Kā redzams, atšķirība starp SPF 30 un SPF 50 nav milzīga, taču augstāks SPF sniedz papildu drošību, īpaši cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu, bērniem vai tiem, kas ilgstoši uzturas saulē. Ikdienas lietošanai pilsētvidē parasti pietiek ar SPF 30, savukārt atpūšoties pie dabas vai dienvidu zemēs, ieteicams izvēlēties SPF 50 vai 50+.
UVA un UVB starojums: neredzamais drauds
Pilnvērtīgai aizsardzībai nepietiek tikai ar augstu SPF rādītāju, jo tas var radīt mānīgu drošības sajūtu. Daudzi kļūdaini uzskata, ka, izvairoties no apdeguma, āda ir pilnībā pasargāta, taču patiesībā saule izstaro divu veidu kaitīgus starus ar krasi atšķirīgu ietekmi. Lai nodrošinātu patiesi efektīvu aizsardzību, ir jāizvēlas “plaša spektra” (broad-spectrum) produkts, kas pasargā gan no UVA, gan UVB starojuma.
- UVB stari (B kā burning – apdegums): šie ir īsāka viļņa garuma stari, kas iedarbojas uz ādas virsējo slāni jeb epidermu un ir galvenie saules apdegumu izraisītāji. Tie ir visaktīvākie dienas vidū, laika posmā no 10:00 līdz 16:00, un tieši UVB starojums būtiski paaugstina bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomas (nemelanomas ādas vēža) attīstības risku.
- UVA stari (A kā aging – novecošanās): šiem stariem ir garāks viļņa garums, kas ļauj tiem iekļūt dziļāk ādā – dermā, kur tie bojā kolagēna un elastīna šķiedras. UVA stari ir vienādi intensīvi visas dienas garumā, tie spēj izkļūt cauri mākoņiem un logu stiklam un ir galvenais fotonovecošanās cēlonis. Tāpat tie veicina arī bīstamākā ādas vēža veida – melanomas – attīstību.
Minerālie vai ķīmiskie filtri: kā izvēlēties?
Foto: freepik.com/Freepik
Pērkot saules aizsargkrēmu, izvēle starp minerālajiem un ķīmiskajiem filtriem ir viens no svarīgākajiem lēmumiem, jo tas ietekmē gan produkta iedarbības veidu, gan tā tekstūru un piemērotību jutīgai ādai. To galvenā atšķirība slēpjas darbības principā: vieni veido fizisku barjeru uz ādas virsmas, atstarojot starus, bet otri iesūcas ādā, lai tos absorbētu un neitralizētu. Mūsdienu aizsarglīdzekļos izmanto gan atsevišķus filtru veidus, gan to pārdomātas kombinācijas, lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un piemērotību dažādiem ādas stāvokļiem un vajadzībām.
- Minerālie filtri: galvenās aktīvās vielas ir cinka oksīds un titāna dioksīds. Tie darbojas kā vairogs, veidojot uz ādas virsmas aizsargbarjeru, kas fiziski atstaro UV starus. Šie filtri sāk darboties uzreiz pēc uzklāšanas un ir īpaši ieteicami cilvēkiem ar jutīgu ādu, kā arī bērniem, jo tiem ir zemāks kairinājuma risks.
- Ķīmiskie filtri: satur tādas organiskas vielas kā avobenzons, oksibenzons, oktinoksāts un citas. Tie iesūcas ādas virsējā slānī un absorbē UV starojumu, pārveidojot to siltumā. Šiem krēmiem parasti ir vieglāka tekstūra, tie ir neredzami uz ādas, taču tiem nepieciešamas aptuveni 20 minūtes, lai sāktu iedarboties. Tomēr nereti, īpaši cilvēkiem ar jutīgu ādu vai ādas problēmām, tie var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Īpašas vajadzības un ādas veselības uzraudzība
Zināšanas par SPF un filtru atšķirībām ir svarīgs pamats, taču ar to vien nepietiek, lai atrastu savai ādai ideāli piemērotu produktu. Tieši individuālās īpašības, piemēram, ādas fototips, nosliece uz jutīgumu vai specifisks ādas stāvoklis, nosaka, kurš SPF līmenis un filtru veids būs vispiemērotākais.
Tāpēc, ja rodas šaubas, tieši dermatologs ir speciālists, kurš palīdzēs izvēlēties atbilstošāko aizsardzības stratēģiju – vai tas būtu hipoalerģisks krēms bērnam, vieglas tekstūras līdzeklis aknes skartai ādai vai īpaši kopjošs sastāvs pieaugušajam.
Bērnu un jutīgas ādas aizsardzība
Bērnu āda ir ievērojami plānāka un jutīgāka nekā pieaugušajiem, tāpēc vispārīgie saules aizsardzības principi – atbilstošs SPF līmenis un plaša spektra aizsardzība – jāpiemēro ar īpašu rūpību un atbildību.
Izvēloties saules aizsarglīdzekli, priekšroka vienmēr dodama produktiem ar fizikālajiem jeb minerālajiem filtriem (cinka oksīdu, titāna dioksīdu), kas veido aizsargbarjeru uz ādas virsmas un kuriem ir minimāls alerģiju vai kairinājuma risks.
Gadījumos, kad bērnam ir atopiskais dermatīts vai cita ādas saslimšana, pareiza saules aizsarglīdzekļa izvēle ir īpaši svarīga, lai neradītu papildu kairinājumu. Šādā gadījumā bērnu dermatologs palīdzēs atrast visdrošāko risinājumu, iesakot konkrētus produktus, kas ir piemēroti bērna ādas stāvoklim.
Tāpat speciālists palīdz izveidot personalizētu aizsardzības plānu, piemēram, iesakot citu SPF līmeni ikdienai bērnudārzā un citu – atpūtai pie ūdens. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties – zīdaiņus līdz sešu mēnešu vecumam nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem vispār.
Kad ar krēmu vien nepietiek: ādas veidojumu pārbaude
Foto: adoria.lv
Pat visrūpīgākā saules aizsargkrēma lietošana neatceļ nepieciešamību regulāri novērot savu ādu un tās veidojumus. Ja tiek pamanītas jaunas dzimumzīmes vai esošās maina formu, krāsu vai izmēru, ir nekavējoties jākonsultējas ar speciālistu.
Konsultācijas laikā dermatologs veiks ādas veidojumu apskati, izmantojot dermatoskopijas metodi. Tā ir neinvazīva un nesāpīga procedūra, kas ar īpašu palielināmo ierīci ļauj detalizēti izpētīt dzimumzīmju un citu veidojumu struktūru, savlaicīgi atklājot ļaundabīgas pārmaiņas.
Reizēm ādas stāvokli var ietekmēt arī iekšēji faktori, piemēram, vitamīnu trūkums vai hormonālas svārstības. Lai iegūtu pilnīgu ainu par ādas veselību, dermatologs var ieteikt veikt noteiktas analīzes, piemēram, pārbaudīt D vitamīna līmeni, kas ir cieši saistīts ar saules iedarbību, vai citus rādītājus, kas varētu liecināt par organisma iekšējiem procesiem un to ietekmi uz ādu.
- Pareiza rīcība pēc uzturēšanās saulē var būtiski mazināt starojuma radīto stresu ādai un veicināt ātrāku atjaunošanos. Vairāk par to, kā nomierināt un mitrināt ādu, lasi rakstā: "Dermatologa padomi, kā kopt ādu pēc sauļošanās vai solārija."
Dermatologs Rīgas centrā, Veselības un skaistuma centrā Adoria
Ja tev rodas jautājumi par piemērotākā saules aizsargkrēma izvēli vai vēlies veikt pilnvērtīgu ādas veselības pārbaudi, profesionālu konsultāciju sniegs Veselības un skaistuma centrā Adoria dermatologi. Plaša spektra izmeklējumi, kā arī mūsdienīga un individuāla pieeja gan pieaugušajiem, gan bērniem no dzimšanas. Piesakies!