Hormonālā terapija menopauzes laikā: plusi un mīnusi
Foto: freepik.com/Freepik
Menopauze ir dabisks un neizbēgams posms sievietes dzīvē, kas iezīmē reproduktīvā cikla noslēgumu, taču hormonu svārstību dēļ to bieži pavada nepatīkami simptomi, kas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Hormonālā aizstājterapija (HAT) ir viena no efektīvākajām metodēm šo simptomu mazināšanai, tomēr lēmums par tās uzsākšanu ir jāpieņem ļoti pārdomāti, izvērtējot visus ieguvumus un riskus. Kādi ir hormonu aizstājterapijas plusi un mīnusi – to raksta turpinājumā stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģe Jana Bjornsone.
Šajā rakstā uzzināsi:
- Simptomu kontrole: kā hormonu aizstājterapija efektīvi mazina karstuma viļņus, nakts svīšanu un uzlabo miega kvalitāti;
- Individuāla pieeja: kāpēc terapijas veids, deva un ilgums tiek piemērots katrai sievietei individuāli, balstoties uz veselības stāvokli;
- Risku izvērtēšana: kāpēc pirms terapijas uzsākšanas ir nepieciešama rūpīga veselības stāvokļa analīze un speciālista uzraudzība.
Kas ir hormonālā aizstājterapija un kā tā darbojas?
Hormonālā aizstājterapija ir medicīniska ārstēšanas metode, kuras mērķis ir mazināt menopauzes izraisītos simptomus, aizstājot hormonus, kuru līmenis organismā ir samazinājies. Pārejas periodā olnīcas pakāpeniski pārtrauc ražot estrogēnu un progesteronu. Tieši estrogēna līmeņa pazemināšanās ir galvenais iemesls lielākajai daļai labi zināmo simptomu: karstuma viļņiem, pārmērīgai svīšanai naktīs, maksts sausumam, garastāvokļa svārstībām, miega traucējumiem un samazinātam libido.
HAT pamatā ir šo zaudēto hormonu aizvietošana. Visbiežāk tiek izmantots estrogēns, kas ir visefektīvākais karstuma viļņu un citu vazomotorisku simptomu mazināšanai. Sievietēm, kurām nav izņemta dzemde, estrogēna terapija obligāti tiek kombinēta ar progestīnu (sintētisku progesteronu) vai pašu progesteronu.
Šāda kombinācija ir nepieciešama, lai pasargātu dzemdes gļotādu jeb endometriju no pārmērīgas sabiezēšanas un samazinātu endometrija vēža risku, kas varētu attīstīties, lietojot tikai estrogēnu. Terapija ir pieejama dažādās formās – tabletes, plāksteri, geli, krēmi un vaginālie riņķi, ļaujot izvēlēties katrai sievietei piemērotāko un ērtāko lietošanas veidu.
- Ar kādiem fiziskajiem un psihoemocionālajiem simptomiem sievietes visbiežāk sastopas klimaksa periodā un vai ir arī citas, nehormonālas metodes, kas var palīdzēt šos simptomus mazināt? To uzzini, lasot rakstu: “Menopauzes simptomi un kā ar tiem cīnīties?”
Kādi ir HAT ieguvumi menopauzes laikā?
Hormonālā aizstājterapija (HAT) piedāvā virkni klīniski pierādītu ieguvumu, kas var būtiski uzlabot sievietes dzīves kvalitāti pārmaiņu periodā. Tās pozitīvā ietekme sniedzas no tūlītējas nepatīkamu simptomu mazināšanas līdz pat ilgtermiņa veselības aizsardzībai.
Foto: freepik.com/Freepik
- Efektīva vazomotorisko simptomu kontrole: HAT ir "zelta standarts" karstuma viļņu un nakts svīšanas mazināšanā. Daudzām sievietēm šie simptomi ir tik intensīvi, ka traucē gan darbu, gan sociālo dzīvi, tāpēc to novēršana ļauj atgūt ikdienas komfortu un kontroli pār savu ķermeni.
- Uroģenitālās veselības uzlabošana: terapija efektīvi cīnās ar uroģenitālo atrofiju, kas izraisa maksts sausumu, niezi un diskomfortu dzimumakta laikā. Estrogēns atjauno gļotādas biezumu un elastību, vienlaikus samazinot ar to saistīto urīnceļu infekciju risku.
- Osteoporozes profilakse: ilgtermiņā viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir kaulu blīvuma saglabāšana. Estrogēna zudums paātrina kaulu masas samazināšanos, bet HAT palīdz šo procesu apturēt un ievērojami samazina osteoporotisku lūzumu risku nākotnē.
- Garastāvokļa un miega kvalitātes uzlabošanās: mazinot tādus fiziskos simptomus kā nakts svīšana, HAT netieši uzlabo arī miega kvalitāti. Daudzas sievietes novēro arī garastāvokļa stabilizēšanos un trauksmes mazināšanos.
Tomēr lēmums par terapijas uzsākšanu nekad nav viennozīmīgs un prasa rūpīgu, individuālu izvērtēšanu. Tieši tādēļ iepriekš ir nepieciešama zinoša ginekologa konsultācija. Tās laikā speciālists var izvērtēt sievietes anamnēzi, simptomu smagumu, ģimenes slimību vēsturi un veikt nepieciešamos izmeklējumus.
Balstoties uz iegūto informāciju, ir iespējams pieņemt informētu lēmumu par to, vai konkrētajā gadījumā hormonālās terapijas sniegtie ieguvumi atsver potenciālos riskus, kā arī piemeklēt atbilstošāko terapijas veidu un devu.
Riski un apsvērumi: kam pievērst uzmanību?
Neskatoties uz acīmredzamajiem ieguvumiem, hormonālajai aizstājterapijai pastāv arī riski, kas ir galvenais iemesls, kāpēc šī metode nav piemērota visām sievietēm.
- Krūts vēža risks: šis ir viens no visbiežāk apspriestajiem jautājumiem saistībā ar hormonālo aizstājterapiju. Pētījumi apstiprina, ka nedaudz paaugstināts risks ir saistīts galvenokārt ar kombinēto terapiju, kur estrogēns tiek lietots kopā ar progestīnu, īpaši ilgāk par pieciem gadiem. Būtiski ir zināt, ka pats riska faktors lielākoties ir tieši progestīns, tāpēc mūsdienās tiek izmantoti drošāki tā veidi, piemēram, mikronizēts progesterons. Pretstatā tam, sievietēm, kurām ir izņemta dzemde, ir iespējams nozīmēt terapiju tikai ar estrogēnu. Šai terapijas formai jeb monoterapijai krūts vēža risks ir ievērojami mazāks, un vairāki pētījumi pat neuzrāda riska pieaugumu. Abos gadījumos svarīgi ir tas, ka pēc terapijas pārtraukšanas risks laika gaitā pakāpeniski samazinās.
- Asins trombu (venozās trombembolijas) risks: pastāv paaugstināts dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas risks, kas ir visizteiktākais pirmajā terapijas gadā. Galvenais cēlonis ir estrogēna ietekme uz asins recēšanas faktoriem, kas tiek sintezēti aknās, kad medikaments tiek lietots tablešu formā. Mūsdienu medicīna šo problēmu ir veiksmīgi atrisinājusi, ieviešot transdermālo terapiju – plāksterus un gelus. Tā kā estrogēns uzsūcas tieši asinsritē caur ādu, tas neiziet cauri aknām un neizraisa pastiprinātu recēšanas faktoru veidošanos. Līdz ar to šī metode trombu veidošanās risku praktiski nepalielina, padarot hormonālo terapiju par daudz drošāku izvēli.
Foto: freepik.com/Freepik
- Insulta un sirds un asinsvadu slimību risks: riski galvenokārt attiecas uz sievietēm, kuras uzsāk HAT vairāk nekā 10 gadus pēc menopauzes iestāšanās vai pēc 60 gadu vecuma. Savukārt, ja terapija tiek sākta agrīnā menopauzes fāzē līdz 60 gadu vecumam, tā ne tikai nepalielina, bet pat var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
- Endometrija (dzemdes gļotādas) vēža risks: šis risks pastāv tikai tad, ja sieviete ar saglabātu dzemdi lieto tikai estrogēna terapiju. Estrogēns stimulē dzemdes gļotādas augšanu, kas var novest pie ļaundabīgām izmaiņām. Tieši tādēļ sievietēm ar dzemdi obligāti tiek nozīmēta kombinētā terapija ar progestīnu, kas aizsargā endometriju un šo risku novērš.
Ir svarīgi saprast, ko šie riski nozīmē praksē: lai arī statistiski tie pastāv, reālajā dzīvē tas nozīmē ļoti nelielu papildu saslimšanas gadījumu skaitu. Šī iespējamība ir īpaši zema, ja terapija tiek sākta pareizajā laikā (līdz 60 gadu vecumam) un tiek izvēlēta individuāli piemērota metode, piemēram, plāksteri, nevis tabletes.
Turklāt mūsdienu ginekoloģija piedāvā plašas diagnostikas iespējas, tostarp mamogrāfiju, asins analīzes un citus izmeklējumus, kas palīdz identificēt riska faktorus jau pirms terapijas uzsākšanas. Terapija parasti tiek nozīmēta mazākajā efektīvajā devā un uz iespējami īsāku laika periodu, kas nepieciešams efektīvai, taču drošai simptomu kontrolei.
- Kad jāsāk apmeklēt ginekologs, cik bieži tas būtu jādara un kāpēc profilaktiskas ginekoloģiskās apskates ir svarīgas līdz pat sirmam vecumam – to uzzini, lasot mūsu speciālistu sagatavoto rakstu: “Kas ir ginekoloģija un kāpēc regulāras pārbaudes ir svarīgas?”
Ginekoloģija Rīgā, Veselības un skaistuma centrā Adoria
Foto: adoria.lv
Lēmums par hormonālās aizstājterapijas uzsākšanu menopauzes simptomu mazināšanai ir nopietns solis, kas prasa uzticamu un zinošu speciālistu atbalstu. Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģija Rīgā, A Čaka ielā 70-3 sniedz profesionālas konsultācijas un individuālu pieeju katrai sievietei, palīdzot pieņemt labāko lēmumu un pārvaldīt menopauzes periodu ar pārliecību un komfortu. Piesakies konsultācijai!