10 izplatītākās ginekoloģiskās problēmas un kā tās ārstēt

10 izplatītākās ginekoloģiskās problēmas un kā tās ārstēt

Foto: freepik.com/Freepik

Sievietes veselību būtiski ietekmē reproduktīvās sistēmas darbība, kura dažādos dzīves posmos var ietekmēt dažādi traucējumi vai saslimšanas. Izpratne par biežāk sastopamajām ginekoloģiskajām problēmām un spēja laikus atpazīt simptomus ir būtisks solis ceļā uz savlaicīgu diagnostiku un veiksmīgu ārstēšanu. Tāpēc šajā rakstā Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģe Rīgā Jana Bjornsone sniedz ieskatu 10 izplatītākajās ginekoloģiskajās problēmas, to simptomos un ārstēšanas metodēs.

Izplatītākās ginekoloģiskās sūdzības un to cēloņi

Sievietes reproduktīvā sistēma ir sarežģīta, un dažādu faktoru ietekmē var rasties virkne problēmu. Dažas no biežākajām sūdzībām, ar kurām sievietes vēršas pie speciālista, ietver izmaiņas menstruālajā ciklā (neregulāras, pārāk stipras, sāpīgas vai iztrūkstošas mēnešreizes), neparastus izdalījumus no maksts (mainīta krāsa, smarža vai konsistence), sāpes vēdera lejasdaļā vai iegurnī (hroniskas vai akūtas), niezi, dedzināšanu vai diskomfortu dzimumorgānu apvidū, sāpes dzimumakta laikā, kā arī urīnceļu darbības traucējumus.

Šo simptomu cēloņi var būt ļoti dažādi – sākot ar infekcijām (bakteriālām, sēnīšu, seksuāli transmisīvām), hormonālām svārstībām un traucējumiem, piemēram, saistībā ar vairogdziedzeri vai policistisko olnīcu sindromu, līdz pat strukturālām izmaiņām, piemēram, dzemdes miomām, olnīcu cistām vai endometriozei. Arī dzīvesveida faktori – stress, uzturs, fiziskā aktivitāte – var ietekmēt ginekoloģisko veselību.

• Uzzini svarīgāko par sieviešu reproduktīvo veselību un regulāru ginekoloģisko pārbaužu nozīmi, lasot rakstu: “Kas ir ginekoloģija un kāpēc regulāra aprūpe ir svarīga?”

Detalizētāks ieskats 10 biežāk sastopamajās problēmās

Lai labāk izprastu ginekoloģisko problēmu daudzveidību, aplūkosim to simptomus un standarta ārstēšanas metodes detalizētāk.

1. Vaginālās infekcijas

Viena no biežākajām problēmām ir bakteriālā vaginoze un piena sēne jeb kandidoze. Tās izraisa maksts mikrofloras līdzsvara traucējumi. Simptomi var ietvert pastiprinātus izdalījumus ar nepatīkamu smaku (bakteriālā vaginoze) vai biezus, baltus, biezpienveida izdalījumus un stipru niezi (piena sēne). Ārstēšana parasti ietver specifiskus pretsēnīšu vai antibakteriālus medikamentus.

2. Menstruālā cikla traucējumi

Tie var izpausties kā neregulāras, pārāk biežas vai retas, stipras vai sāpīgas mēnešreizes. Cēloņi var būt dažādi – hormonālais disbalanss, stress, straujas svara izmaiņas, policistisko olnīcu sindroms (PCOS), vairogdziedzera problēmas, endometrioze vai dzemdes miomas.

Diagnostikai bieži izmanto asins analīzes hormonu līmeņa noteikšanai un ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa un var ietvert hormonālo terapiju, pretsāpju līdzekļus vai pamatcēloņa novēršanu.

3. Policistisko olnīcu sindroms (PCOS)

Hormonāli traucējumi, kas skar daudzas sievietes reproduktīvā vecumā. Raksturīgi simptomi ir neregulāras mēnešreizes vai to iztrūkums, pastiprināts apmatojums, akne, svara pieaugums un grūtības ieņemt mazuli. Diagnozi apstiprina simptomi, hormonu analīzes un ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas izmeklējumu rezultāti.

PCOS pamatā bieži ir insulīna rezistence un paaugstināts vīrišķo hormonu (androgēnu) līmenis, kas izraisa daudzus raksturīgos simptomus. Ir svarīgi zināt, ka PCOS ir saistīts arī ar paaugstinātu risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī endometrija vēzi vēlāk dzīvē, tāpēc regulāra veselības uzraudzība ir būtiska. Ārstēšana ir vērsta uz simptomu mazināšanu, cikla regulēšanu un metabolisko problēmu kontroli, bieži vien sākot ar dzīvesveida korekcijām.

4. Endometrioze

Hroniska slimība, kas diemžēl mūsdienās kļūst arvien izplatītāka. Tās gadījumā dzemdes gļotādai (endometrijam) līdzīgi audi attīstās ārpus dzemdes dobuma. Visbiežāk šie audi – endometriozes perēkļi – izplatās uz olnīcām, olvadiem, dzemdes ārējās virsmas, vēderplēves, urīnpūšļa vai zarnām.

Problēma slēpjas tajā, ka šie audi reaģē uz hormonālajām svārstībām menstruālā cikla laikā, līdzīgi kā endometrijs dzemdē, izraisot iekaisumu, rētaudu veidošanos un bieži vien stipras, hroniskas sāpes. Tipiskākie simptomi ir ļoti sāpīgas mēnešreizes, hroniskas sāpes iegurnī, sāpes dzimumakta laikā, dažkārt sāpes urinējot vai vēdera izejas laikā, kā arī traucētu grūtniecības iestāšanos.

Diagnostika var būt sarežģīta; bieži to sāk ar simptomu izvērtēšanu un ultrasonogrāfiju, taču diagnozes apstiprināšanai visbiežāk tiek veikta laparoskopija ar audu parauga analīzi. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti, izmantojot pretsāpju līdzekļus, dažādus hormonālās terapijas veidus vai ķirurģisku ārstēšanu, laparoskopiski izņemot endometriozes perēkļus un saaugumus, pieeju pielāgojot katrai pacientei individuāli.

5. Dzemdes miomas

Labdabīgi audzēji, kas veidojas dzemdes muskuļslānī. Bieži tās nerada nekādus simptomus, bet var izraisīt stipru vai ilgu menstruālo asiņošanu, sāpes vai spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā, biežu urināciju. Lielas miomas var traucēt grūtniecības iestāšanos vai norisi. Diagnozi parasti apstiprina ar ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas palīdzību.

Ārstēšanas nepieciešamība un veids atkarīgs no miomu izmēra, skaita, simptomu smaguma un sievietes reproduktīvajiem plāniem. Ārstēšanas metodes var ietvert medikamentozu terapiju simptomu kontrolei, miomu ķirurģisku izņemšanu (miomektomiju), dzemdes artēriju embolizāciju vai, smagākos gadījumos, dzemdes izņemšanu (histerektomiju).

Foto: adoria.lv

6. Urīnceļu infekcijas (UCI)

Lai gan urīnceļu infekcijas primāri skar urīnceļu sistēmu, sievietes ar tām saskaras daudz biežāk nekā vīrieši. Sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks un atrodas tuvāk anālajai atverei un makstij, kas veicina urīnceļu infekciju risku. Tādi simptomi kā diskomforts vēdera lejasdaļā vai sāpes var pārklāties ar ginekoloģiskām sūdzībām, tādēļ nereti paciente vispirms vēršas tieši pie ginekologa, lai izslēgtu citas problēmas.

Klasiskās UCI pazīmes ietver biežu un neatliekamu vajadzību urinēt, sāpīgu urināciju, dedzinošu sajūtu urīnizvadkanālā, duļķainu vai nepatīkama aromāta urīnu, un dažkārt arī asins piejaukumu. Visbiežākais UCI izraisītājs ir zarnu baktērija Escherichia coli (E. coli), kas no starpenes apvidus nonāk urīnizvadkanālā. Ārstēšana parasti notiek ar ārsta nozīmētiem antibakteriāliem līdzekļiem, un ir būtiski iziet pilnu antibiotiku kursu, lai infekciju likvidētu pilnībā un mazinātu rezistences risku.

Vienkārši profilakses pasākumi, piemēram, pietiekama šķidruma uzņemšana un pareiza intīmā higiēna, var mazināt risku, taču dažām sievietēm novērojamas atkārtotas UCI epizodes, kas prasa papildu izmeklēšanu un specifiskāku pieeju. Svarīgi UCI ārstēt laikus, jo neārstēta infekcija var izplatīties augšup pa urīnceļiem un izraisīt nopietnu nieru iekaisumu.

7. Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Šī ir plaša slimību grupa, ko iegūst dažādu veidu – vaginālu, anālu, orālu – dzimumkontaktu ceļā; izplatītākās STS ir hlamidioze, gonoreja, trichomoniāze, cilvēka papilomas vīruss (HPV) un dzimumorgānu herpes. Dažas STS, piemēram, herpes un HPV, var tikt pārnestas arī cieša ādas kontakta ceļā ar inficēto zonu, pat ja nav redzamu bojājumu.

Bieži šīs infekcijas sākotnēji norit bez izteiktiem simptomiem, tādēļ inficētā persona var neapzināti nodot tās tālāk, bet neārstētas tās var radīt nopietnas veselības problēmas, tostarp iegurņa iekaisuma slimību, neauglību un paaugstinātu dzemdes kakla vēža risku (HPV gadījumā).

Tādēļ ļoti svarīga ir regulāra testēšana, īpaši ja ir vairāki dzimumpartneri, kā arī partnera/-u informēšana un ārstēšana infekcijas atklāšanas gadījumā. Ārstēšana ir atkarīga no infekcijas veida: bakteriālās (piemēram, hlamidioze, gonoreja) un parazitārās (piemēram, trichomoniāze) STS parasti ir pilnībā izārstējamas ar antibiotikām vai specifiskiem pretparazītu līdzekļiem.

Savukārt vīrusu izraisītās STS, tostarp herpes, HPV, HIV, bieži nav pilnībā izārstējamas, bet to simptomus un sekas var kontrolēt ar pretvīrusu medikamentiem vai citām metodēm, piemēram, kārpu likvidēšana HPV gadījumā. Būtiska loma STS profilaksē ir drošākam seksam, konsekventi lietojot prezervatīvus, kā arī vakcinācijai pret HPV, kas pasargā no visbiežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem tipiem.

8. Olnīcu cistas

Olnīcu cistas ir ar šķidrumu pildīti veidojumi, kas attīstās uz olnīcas virsmas vai tās iekšienē. Visbiežāk sastopamas ir tā dēvētās funkcionālās cistas, kas rodas normāla menstruālā cikla ietvaros un parasti dažu mēnešu laikā izzūd pašas no sevis bez īpašas ārstēšanas. Tomēr pastāv arī cita veida labdabīgas cistas, piemēram, dermoīdās cistas vai endometriomas, kurām ir mazāka tendence spontāni izzust.

Lai gan lielā daļā gadījumu cistas nerada simptomus, lielākas cistas var izraisīt sāpes vai spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā, neregulāras mēnešreizes, vai arī radīt akūtu situāciju, ja tās plīst, asiņo vai sagriežas ap savu asi (torsija).

Retāk, īpaši pēc menopauzes vai ja cistai ultrasonogrāfijā ir aizdomīgas pazīmes, piemēram, cieta struktūra, starpsienas, pastiprināta apasiņošana, tā var būt ļaundabīga. Ultrasonogrāfija ir galvenā diagnostikas metode, kas palīdz novērtēt cistas izmēru, struktūru un citas īpašības, lai izlemtu par tālāko ārstēšanu. Tā var ietvert novērošanu dinamikā ar atkārtotu ultrasonogrāfiju vai ķirurģisku iejaukšanos, kas nepieciešama lielu, simptomātisku cistu vai komplikāciju gadījumā, kā arī tad ja ir aizdomas par cistu ļaundabīgu dabu.

9. Dzemdes kakla izmaiņas un HPV

Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir ļoti izplatīts vīruss, kas tiek pārnests dzimumkontaktu ceļā. Lielākajā daļā gadījumu organisma imūnsistēma ar infekciju tiek galā pati, bet daži augsta riska HPV tipi var ilgstoši saglabāties organismā un izraisīt dzemdes kakla šūnu izmaiņas (displāziju), kas laika gaitā var progresēt līdz vēzim.

Regulāras dzemdes kakla citoloģiskās analīzes un HPV testēšana ir būtiskas, lai savlaicīgi atklātu šīs potenciāli bīstamās izmaiņas. Atkarībā no atklāto šūnu izmaiņu pakāpes un veida, var tikt rekomendēta novērošana dinamikā, papildu izmeklēšana (kolposkopija ar biopsiju) vai nelielas ārstnieciskas procedūras. Ļoti efektīvs veids, kā primāri pasargāt sevi no izplatītākajiem augsta riska HPV tipiem, kas izraisa lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu, ir savlaicīga vakcinācija, kas īpaši ieteicama pusaudžiem pirms dzimumdzīves uzsākšanas.

10. Dzemdes kakla izmaiņas un HPV

Menopauze ir dabisks process sievietes dzīvē, kad beidzas menstruācijas, parasti ap 45–55 gadu vecumu, ko izraisa olnīcu funkcijas samazināšanās un estrogēna līmeņa kritums. Pārejas periods jeb perimenopauze un pati menopauze var būt saistīta ar dažādiem simptomiem, tostarp karstuma viļņiem, svīšanu naktīs, maksts sausumu, kas var izraisīt diskomfortu dzimumdzīves laikā, miega traucējumiem, garastāvokļa svārstībām, kā arī izmaiņām libido.

Svarīgi ņemt vērā, ka estrogēna līmeņa samazināšanās ilgtermiņā var ietekmēt arī kaulu blīvumu, palielinot osteoporozes risku, kā arī var būt saistīta ar izmaiņām sirds un asinsvadu sistēmas veselībā. Simptomu mazināšanai ir pieejama individuāli piemeklēta hormonālā aizstājterapija (HAT), taču tās piemērotība rūpīgi jāizvērtē kopā ar ārstu, ņemot vērā gan ieguvumus, gan iespējamos riskus.

Papildus HAT, labsajūtu var uzlabot arī dzīvesveida izmaiņas, ieskaitot regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, stresa vadību, lokāli lietojami līdzekļi maksts sausuma novēršanai, kā arī specifiski nehormonāli medikamenti noteiktu simptomu, piemēram, karstuma viļņu mazināšanai pēc konsultācijas ar speciālistu.

Diagnostikas un ārstēšanas pieejas

Foto: adoria.lv

Saskaroties ar jebkuriem neparastiem simptomiem vai diskomfortu, ir būtiski nekavēties un vērsties pēc profesionālas palīdzības. Pirmais solis ir ginekologa konsultācija. Tās laikā speciālists uzklausa sūdzības, izvērtē slimības vēsturi, veic apskati, kas var ietvert arī iegurņa orgānu izmeklēšanu un nepieciešamo analīžu paņemšanu.

Precīzai diagnozes noteikšanai bieži tiek izmantotas papildu izmeklēšanas metodes. Ļoti informatīva un plaši pielietota ir ginekoloģiskā ultrasonogrāfija. Tā ļauj vizualizēt dzemdi, olnīcas un citus iegurņa orgānus, palīdzot diagnosticēt miomas, cistas, endometriozes pazīmes, policistiskas olnīcas, novērtēt dzemdes gļotādas stāvokli un citas patoloģijas.

Atkarībā no situācijas var būt nepieciešamas arī asins analīzes hormonu līmeņa, iekaisuma un vispārējās veselības rādītāju noteikšanai, urīna analīzes, STS testi vai invazīvi izmeklējumi kā histeroskopija vai laparoskopija. Ārstēšanas plāns tiek izstrādāts individuāli, pamatojoties uz diagnozi, simptomu smagumu, sievietes vecumu, vispārējo veselības stāvokli un plāniem attiecībā uz grūtniecību.

• Vairāk par to, kā mūsdienu medicīnas attīstība palīdz uzlabot arī sieviešu reproduktīvās veselības aprūpi, uzzini, lasot rakstu: “Ginekoloģijas jaunākās inovācijas un modernās ārstēšanas metodes.”

Ginekoloģija Rīgā, Veselības un skaistuma centrā Adoria

Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģija Rīgā, A. Čaka ielā 70-3 piedāvā pieredzējušu speciālistu konsultācijas un modernas diagnostikas iespējas, nodrošinot augstas kvalitātes ginekoloģiskos pakalpojumus. Piesaki savu vizīti jau tagad!